Kurdu valoda
Izskats
Kurdu valoda كوردی, Kurdî | ||||
---|---|---|---|---|
Valodu lieto: | ![]() ![]() | |||
Reģions: | Tuvie Austrumi | |||
Pratēju skaits: | 39 500 000[1][2][3][4] | |||
Reitings: | 39 | |||
Valodu saime: | Indoeiropiešu Indoirāņu Irāņu Rietumirāņu Ziemeļrietumirāņu Kurdu valoda | |||
Rakstība: | Arābu alfabēts (Irāka, Irāna), latīņu alfabēts (Turcija, Sīrija, Irāka) | |||
Oficiālais statuss | ||||
Oficiālā valoda: | ![]() | |||
Regulators: | nav oficiāla regulatora | |||
Valodas kodi | ||||
ISO 639-1: | ku | |||
ISO 639-2: | kur | |||
ISO 639-3: | dažādi: sdh — Dienvidkurdu valoda | |||
![]()
| ||||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Kurdu valoda (Kurdî vai کوردی) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā plašā areālā Turcijas, Irānas, Irākas un Sīrijas robežu sadurē. Bieži tiek uzskatīts, ka kurdu valodas ir tuvi radniecīgu valodu grupa, nodalot kurmandži (lielākā grupa, runā g.k. Turcijā un citos areāla ziemeļdaļas rajonos), sorani (areāla vidusdaļā, g.k. Irānā un Irākā) un dienvidu jeb pehlevanu (g.k. Irānā). Kā atsevišķu grupu nodala zazu (Turcijā) un gorani (Irākā un Irānā) valodas, kurās runā vietējie kurdi, tomēr valodnieciski tās nepieder pie kurdu valodām.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kurdu valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
![]() |
Kurdu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
|
|